Siers pastāv vairāk nekā 4000 gadus

Siers pastāv vairāk nekā 4000 gadus. Uz picas, nekad nevar būt par daudz siers, domāju, to katrs picas cienītājs ir teicis. Kā rodas siers uz tavas picas, makaroniem un salātos; kādi ir siera viedi; ko tas sniedz tavai veselība? Turpini lasīt.. un iegūsi atbildes uz šiem jautājumiem.

Vecumam nav nozīmes, ja vien tu neesi siers.
/B. Burke/

Siers tiek ražots vairāk nekā 4000 gadus, lai gan tā precīza izcelsme ir nedaudz neskaidra. Tiek uzskatīts, ka cilvēki kādreiz ievietoja pienu “maisiņā”, kas izgatavots no aitas vēdera. Dienas beigās piens bija sadalījies biezpienā (sierā) un sūkalās, jo tas atradās tiešos saules staros.

Siera ceļojums sākās Āzijā un to ieveda pēc tam Eiropā. Pāris gadsimtus vēlāk Šveices imigranti palīdzēja nodibināt Viskonsīnas štatu kā siera ražošanas centru. Siers pastāv vairāk nekā 4000 gadus.

Astoņas siera vispārīgās kategorijas

Zils
Ciets
Makaronu filata
Apstrādāts
Pusciets
Daļēji mīksts
Mīksts un svaigs
Mīksts un nogatavojies

…un dažus no kategoriju sieriem apskatīsim turpmāk tekstā.

Iespējamie ieguvumi veselībai no siera

Siers pastāv vairāk nekā 4000 gadus. Siers patiešām satur dažas galvenās vielas, kas nepieciešamas organismam, piemēram, kalciju, kas uzlabo kaulu veselību. Visas labās uzturvielas rodas, izmantojot pienu kā galveno sastāvdaļu.

Siera patēriņš paaugstina mutes pH līmeni, iespējams, palielinātas siekalu dēļ, kas var palīdzēt aizsargāt zobu emalju.
Tas var palīdzēt samazināt 2. tipa cukura diabēta risku.
Tas maina ķermeņa mikrofloru un var paātrināt metabolismu un, iespējams, samazināt aptaukošanās risku.
Siers var novērst osteoporozi.
Siers ir labākais kalcija uztura avots.
Siers ir lielisks olbaltumvielu avots.
Siers satur daudz B12 vitamīnu.
Siers var novērst hipertensiju, pazeminot asinsspiedienu.

5 siera veidi un to apraksti

Brie siers

Brie ir pazīstamākais franču siers, un tā segvārds ir “Sieru karaliene”. Brie ir mīksts siers, kas nosaukts pēc Francijas reģiona Brie, kur tas sākotnēji tika izveidots.

Francijā Brie ļoti atšķiras no siera, kas tiek eksportēts, piemēram uz ASV. “Īstais” franču Brie ir nestabilizēts, un garša ir “sarežģīta”, kad virsma kļūst viegli brūna. Kad siers joprojām ir tīri balts, tas nav nogatavināts. Ja sieru sagriež pirms nogatavināšanas, tas nekad neattīstīsies pareizi. Tomēr eksportētais Brie ir stabilizējies un nekad nenobriest. Stabilizētajam Brie derīguma termiņš ir daudz ilgāks. Siers pastāv vairāk nekā 4000 gadus.

Brie ražo no pilnpiena vai daļēji nokrejota govs piena. Siera pienu pievieno svaigpienam un uzkarsē līdz 37°C, lai iegūtu biezpienu. Pēc tam sieru lej formās, veidnē iepilda vairākus siera slāņus un pēc tam tur apmēram 18 stundas. Pēc tam siers tiek sālīts un izturēts vismaz četras nedēļas.

Brie siers ir nedaudz gaišas krāsas ar pelēcīgu nokrāsu zem mizas. Tā garša mainās atkarībā no sastāvdaļām, kas pievienotas siera ražošanas laikā.

Brie, kas ir viens no lieliskajiem deserta sieriem, ir kā 1 vai 2 kilogramu smags ritenis un ir iesaiņots koka kastē. Lai pilnībā izbaudītu garšu, Brie ir jāpasniedz istabas temperatūrā.

Čedaras siers

Senos laikos Anglija bija vienīgā vieta, kur gatavoja Čedaras sieru.

Jebkurš siera ražošanas uzņēmums vai kāds no amatnieku ražotājiem jebkurā pasaules malā var marķēt viņu ražoto sieru kā “Cheddar”, jo tas nav aizsargāts, tāpat kā citi siera nosaukumi vai zīmoli.

Čedaras siers, kas ir pasaulē visvairāk pirktais un ēstais siers, vienmēr tiek gatavots no govs piena. Tas ir ciets un dabīgs siers, kam ir nedaudz drupināta tekstūra, ja tas ir pienācīgi nogatavināts, un, ja tas ir pārāk jauns, tekstūra ir vienmērīga. Nogatavojoties, tas iegūst asāku garšu, laika posmā no 9 līdz 24 mēnešiem. Čedaras siers, kas veidots kā bungas un kura diametrs ir 15 collas, ir dabiska miza, kas iesieta audumā, bet tā krāsa parasti svārstās no baltas līdz gaiši dzeltenai. Tomēr dažiem Čedariem var būt manuāli pievienota dzeltenīgi oranža krāsa.

Džozefs Hārdings, “Čedaras siera tēvs”, kurš izgudroja modernās siera pagatavošanas metodes, oriģinālā Somerseta Čedāra ideālo kvalitāti raksturoja kā “stingru tekstūru, maigu raksturu, ar tendenci kust mutē un ar pilnu un smalku garšu, nedaudz līdzīgu lazdu riekstiem.

Fetas siers

Feta neapšaubāmi ir viens no slavenākajiem grieķu sieriem. Patiesībā Feta aizņem 70% no Grieķijas siera patēriņa. Sieru aizsargā ES tiesību akti, un par “fetu” var saukt tikai tos sierus, kas ražoti Maķedonijā, Traķijā, Tesālijā, Centrālās kontinentālās Grieķijas daļā, Peloponēsā, Lesvos un Kefalonijas salā. Līdzīgus sierus, kas ražoti citur Vidusjūras austrumu austrumos un ap Melno jūru, ārpus ES, bieži sauc par “balto sieru”.

Lai izveidotu tradicionālo fetu, 30 % kazas piena sajauc ar pienu, kas ganās ganībās konkrētajā izcelsmes reģionā. Mūsdienās daudzos veikalos tiek pārdota arī kazas un govs piena feta. Stingrums, tekstūra un garša dažādos reģionos atšķiras, bet kopumā siers no Maķedonijas un Traķijas ir maigs, mīkstāks un krēmīgāks, mazāk sāļš un ar mazāk caurumiem. Tesālijā un Centrālajā Grieķijā ražotajai Feta ir intensīvāka, izturīgāka garša. Peloponēsas feta ir žāvētākas struktūras, aromātiska un atvērtāka. Vietējā vide, dzīvnieku šķirnes, kultūras, ietekmē fetas tekstūru, garšu un aromātu.

Kopumā feta ir marinēts biezpiena siers, kam ir sāļa un asa garša, ko pastiprina sālījuma šķīdums. Tekstūra ir atkarīga no vecuma, kas var būt ļoti krēmīgs vai drupināti sauss. Pēc 2 mēnešu nogatavināšanas feta tiek pārdota blokos, kas iegremdēti sālījumā. Garšo garšīgi ar olīveļļu, grauzdētiem sarkanajiem pipariem un riekstiem. Ja nepieciešams, to var mazgāt zem ūdens, lai noņemtu papildu sāļumu.

Parmezāna siers

Parmigiano Reggiano vai Parmezāna siers tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem sieriem. Mūsdienās to ražo dažādi ražotāji. Tomēr ACVN apzīmē, ka, lai sieru varētu saukt par parmezānu, tas ir jāražo no govs (kas ganās plāvās un uzturā lieto svaigu zālu un sienu) piena.

Siera ražotaji, kas imitē Parmigiano Reggiano, ražotāji sauc par Parmezāna vai itāļu cieto sieru, lai izvairītos no juridiskām problēmām. Parmigiano Reggiano siers ir nosaukts pēc provincēm, kurās tas tiek ražots, proti, Parmas, Redžo Emīlijas, Modenas, Boloņas un Mantovas provinces.

Īstajam parmezāna sieram ir cieta, graudaina tekstūra, kā arī augļu un riekstu garša. Parmigiano Reggiano sieru pārsvarā sarīvē virs makaroniem, ko izmanto zupās un risotos. To ēd arī atsevišķi kā uzkodu.

Latvijā radīts vegānu siers – Lifetree cheese

Siers pastāv vairāk nekā 4000 gadus. Life tree cheese

Rokām gatavots amatnieku siers no vegānu produktiem. Kā pats Lifetree saka, ka viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem viņu ģimenē ir laktozes nepanesamība un viņu dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesamība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas viņu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē.

Uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu “Kamamvērts”, fetas siera alternatīvu “Veta”, rikotas alternatīvu “Vicotta”, kūpinātu sieru ar čili pārslām “Asais dūms”, krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu “nesviestu”.

Kā pats Lifetree saka par sevi: